Jelgava.lv

Pasākumu saraksts 2016. gadā

No 7.maija līdz 4.jūnijam Dobeles Amatu mājā skatāma Gunta Švītiņa personālizstāde "Radošie putekļi". ( 30. aprīlis 2016. 18:19 ) drukāt
Izstādes plakāts
Katram radošam cilvēkam ir dota iespēja izmantot gandrīz neierobežotu daudzumu rīku un materiālu, lai varētu izteikt savas sajūtas, emocijas un pasaules vērojumu. Ja Guntis Švītiņš darbojas tēlotājas mākslas laukā, tad pārsvarā strādā ar vienkāršiem darbarīkiem, un parasti tie ir zīmuļi, rakstāmspalvas, tuša vai krītiņi. Šajā izstādē eksponētie darbi ir veidoti ar pasteļa krītiem, un tie stāsta ne tikai par autora pasaules uztveri, bet arī par krītu tehniskajām iespējām, paņēmieniem, kas vērīgam skatītājam varētu atklāt arī kādu jaunu skatupunktu uz šo mākslas veidu.
Reiz mākslas zinātniece Ingrīda Burāne, atklājot pastelistu darbu izstādi minēja, ka strādājot ar pasteļkrītiem ir darbošanās ar krītu putekļiem, kuri tiek notverti un ieberzēti virsmā. Kopš tās reizes arī iepatikās šis salīdzinājums un radās izstādes nosaukums. Šie putekļi ir visnotaļ radoši, un nereti tie liek māksliniekam sevi respektēt, nepieļauj kļūdas vai kļūdu labojumus.
Guntis Švītiņš pasauli tver no dažādiem skatupunktiem. Ir gan reālistiski ainavu gleznojumi, gan simboliski vispārinājumi. Reizēm piesaista kāda neparasta epizode vai gaismas spēle pat visparastākajā situācijā, bet ar laiku šis vērojums var pārtapt kādā stājdarbā. Neviena kompozīcija nav mākslīgi sagudrota, visos darbos ir savs racionālais grauds, kurš iegūts mūsu laika un telpas realitātē gan tuvākajā, gan tālākā apkārtnē.
Pasteļa krīts fascinē ar savu samtaino mieru, bet tas spēj arī satraukt ar grafiskas līnijas ekspresiju. Šīs atšķirīgās izpausmes piesaista un notur līdzsvarā mākslinieka ieceri un krīta iespējās realizēties.

Guntis Švītiņš
mākslas zinātnieks, grafiķis.


Guntis Švītiņš dzimis 1954. gadā Jelgavā.
Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā. Beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu, diplomdarbs “Mākslinieka Ludolfa Liberta dzīve un daiļrade”.
Darba vietas. Mākslinieks, vēlāk mākslas nodaļas vadītājs Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā (1983-1989). Latviešu glezniecības nodaļas zinātniskais līdzstrādnieks Valsts Mākslas muzejā (1989-1995). Kopš 1995. gada arhīva eksperts Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā.
Radošā darba jomas: mākslas zinātne, grafika, datorgrafika, virtuālo izstāžu dizains, fotogrāfija u.c.
Publicēties sācis kopš 1984.gada. Publikācijas par latviešu tēlotājas mākslas jautājumiem Latvijas un ārvalstu presē. Sarakstījis grāmatu „Ludolfs Liberts” (1995), sastādījis katalogu „Ludolfs Liberts” (2000, kopā ar Ievu Kalniņu), uzziņu krājumu un izveidojis logo „Trimdas arhīvi atgriežas” (1996 – 2006). Līdzautors rakstu krājumam “Mākslinieks Miķelis Pankoks” (Liepāja, 1995), grāmatai “Senā Jelgava”, sast. E.Grosmane (Rīga, 2010).
Izstādēs piedalās kopš 1977.gada.
Grupu izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Armēnijā, Holandē, Horvātijā, Lielbritānijā, Spānijā, Kolumbijā.
Personālizstādes Jelgavā (1983, 1985, 1987, 1999, 2014, 2015), Ventspilī (1999), Rīgā (1994 1996, 1998, 2011), Gulbenē un Dobelē (2016), Skopjē (2013) un Kumanovā (2014) (Maķedonija).
Kopš 2009. gada Jelgavas mākslinieku biedrības biedrs.

http://www.jelgavart.lv/
e-pasts: