Jelgava.lv

Visi jaunumu ieraksti RSS

26.maijā miris mūsu kolēģis gleznotājs Gunārs Ezernieks. Bēres sestdien, 1.jūnijā pl.14.00, Zanderu kapos. ( 28. maijs 22:11 ) drukāt
Gunārs Ezernieks
1932.g. 2.novembrī – 2019.g. 26.maijā
 
Dienās, kad nupat Jelgava svinēja savus pilsētas svētkus, Pasta ielas darbnīcā 87.dzīvības gadā savu mūžības ceļu uzsāka Jelgavas pilsētas domes augstākā apbalvojuma „Goda zīme” ieguvējs, pedagogs, portretists, pilsētas augsmes gleznotājs Gunārs Ezernieks.
„Viss mūžs gleznās palicis”, reiz izteicās mākslinieks. Patiesi, māksla bijusi viņa mūža saturs. Bērnībā par to nesapņoja – viņš nezināja, kas māksla ir, taču zīmēt patika, zīmulim un papīram veltīdams katru mīļu svabadu brīdi. Liktenis bija vēlējis, lai 16 gadu vecumā viņš iestājas Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā, kam sekoja studijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā, kuru beidza 1962.gadā. Desmit gadi pagāja Rīgā, strādājot gan Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skolā, gan žurnālā „Zvaigzne” par mākslinieku , līdz 1972.gadā Ezernieku saime atstāja nelielo dzīvoklīti galvaspilsētā, lai iegūtu plašu darbnīcu ar lieliem logiem un iespēju gleznot, netraucējot ģimeni – sievu Laumu un divas meitas Daci un Ilzi.
Kaut arī viņš labprāt devās tuvākos un tālākos izbraukumos, gleznojot Latvijas baznīcas un ainavas, ar ko guva ievērību kolēģu vidū, taču Jelgava un tās apkārtne kļuva par Gunāra Ezernieka daiļrades būtiskāko tēmu. Pilsētas gleznojumos un tās iedzīvotāju portretos mākslinieks ielika savu dvēseli un prasmi, pretī saņemdams cieņu un apbrīnu.
Kad Latvija atguva neatkarību, gleznotājs kļuva skolotājs Vircavas un Kalnciema vidusskolā, sešus gadus bija pedagogs Jelgavas Mākslas skolā, pa starpu vēl neilgi pastrādādams Latvijas Valsts arhīvā.
Gunārs Ezernieks allaž bija darbīgs cilvēks, aktīvi piedalīdamies gan mākslinieku organizāciju un Jelgavas Mākslinieku biedrības pasākumos. Visur viņš bija klāt, visur gribēja pielikt savu roku. Gleznotājs labprāt piedalījās plenēros. Diemžēl kopš plenēra Augstkalnē 2013.gada vasarā doties ar jaunākiem kolēģiem gleznot dabā palika par grūtu. Tomēr, cik māksliniekam bija spēka, vai līdz pēdējam dzīvības brīdim gleznoja darbnīcā. Vēl šogad viņš gribēja piedalīties jelgavnieku izstādē Cēsīs.
Lai kā māksliniekam gāja, svētkos un kolēģu un draugu dzimšanas un vārda dienā viņš zvanīja un novēlēja veselību un radošu garu, gribēdams būt mūsu vidū. Nu viņš vairs nezvanīs. Par nodzīvoto mūžu tagad stāstīs viņa gleznas un grāmata, kas ieraudzīja dienas gaismu 2012.gadā.
Pēdējās ardievas Gunāram Ezerniekam teiksim Zanderu kapsētā, kad viņu šosestdien, 1.jūnijā pl.14.00, atdosim Zemes mātes gādībā.