Fotogrāfs. Jelgavnieks un rīdzinieks.
Šajā pasaulē esmu kopš lielo notikumu gada numur 1961. Sešdesmit pirmajā Gagarins uzbrauca debesīs un atgriezās uz Zemes, Berlīnē sāka mūrēt lielo sienu, bet Rīgā jau otro dzelzsbetona guļamrajonu, vecos padomju rubļus nomainīja ar jaunajiem, Hruščovs apsolīja, ka 1990.gadā dzīvosim komunismā, manam vectēvam bija 61 mīnus 5 Sibīrijā, mira Hemingvejs, dzima nākamā princese Diāna un es.
 
Ar foto sāku nodarboties astoņdesmito gadu vidū. Pašmācībā izgāju sarkanās istabas skolu un apguvu analogās fotografēšanas knifus. Tagad izmantoju priekšrocības, ko piedāvā digitālā foto tehnoloģijas. Man patīk vienkārši risinājumi un cilvēku ienākšana kadrā. Lai fiksētu šodienas esības telpu, mēģinu cilvēkus sadraudzēt ar fotokameras aci – nav viegli, bet arvien biežāk izdodas. Kad sajūtos noguris pilsētas labirintos, pazūdu krūmos – eju pie dabas.