Raitis Junkers

Dzimis 1959.gada 3.februārī Kuldīgas rajona Ēdolē.
1978.gadā beidzis Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu, 2002. gadā studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas tālākizglītības programmas mākslas mācību priekšmetu pedagoģiju, 2009.gadā absolvējis Liepājas Universitātes Datordizaina nodaļu.


Bijis mākslinieks Kuldīgas un Dobeles „Lauktehnikas” rajona apvienībās (1978.–1989.) un Vecauces pilī (1989.g. - 2010.g.), kopš 1989.gada Vecauces pils Bērnu un jauniešu mākslas studijas vadītājs. Bijis Bēnes mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas vadītājs un pedagogs (1991. - 2009.). Kopš 2009.gada biedrības Ideju centra „Mākslas bērns” prezidents un mākslas studijas „Mansards” vadītājs. No 2010.gada dzīvo un strādā Jelgavā. 2013.gadā izveidoja vasaras mākslas galeriju un 2014.gadā brīvdabas mākslas galeriju pie Jelgavas pilsētas bibliotēkas.

Glezniecība
Pasteļglezniecība

Profesionālās iemaņas glezniecībā papildinājis studijās:


Dānijā - Hobru 2000.g., 2003.g.,
Itālijā - Venēcijā, Romā, Florencē, Sicīlijā 2004.g.,

Šveicē - Bernē 2006.g., Ženevā un Nionā 2007.g., 2017.g.

Norvēģijā – Oslo 2007.g.,
Francijā - Parīzē (2007.g.,2014.g.,2016.g.,2018.g.), Nicā – 2009.g.

Vācijā - Hamburgā (2003.g.,2008.g.,2010.g.,2011.g.,2012.g.,2014.g.,2015.g., 2016.g. 2017.g., 2018.g., 2019.), Berlīnē (2003.g., 2013.g., 2014.g., 2016.g., 2017.g., 2018.g., 2019), Hanoverā 2014.g.


12 gadus piedalījies mākslinieku biedrības “Sēlijas palete” rīkotajos plenēros. (2000.g.-2012.g.)



Kopš 2010.gada veidojis scenogrāfiju un dekorācijas Jelgavas Ādolfa Alunāna teātra izrādēm:

Annas Brigaderes pasaku lugai „Sprīdītis” (2011.g., režisore Lūcija Ņefedova),

Jāņa Jaunsudrabiņa komēdijai „Jo pliks, jo traks” (2011.g., režisori Arvīds Matisons un Andris Bolmanis),

Jāņa Lejiņa komēdijai "Skabarga sirdī" (2012.g., režisori Arvīds Matisons un Andris Bolmanis),

Eduardo Skarpeto komēdijai “Skrandmaņi un augstmaņi” (2013.g., režisors Arvīds Matisons),

Karlo Goldoni komēdijai "Divu kungu kalps" (2014.g., režisors Arvīds Matisons),

Pēc tautas pasakas motīviem bērnu izrādei “Trīs sivēntiņi” (2014.g., režisore Dace Vilne),

Voldemāra Sauleskalna lugai “Meldermeitiņa” (2015.g., režisors Arvīds Matisons), Rūdolfa Blaumaņa lugai “Skroderdienas Silmačos” (2016.g., režisors Arvīds Matisons), A Dimā – dēla drāmai “Kamēliju dāma”(2017.g., režisors Arvīds Matisons), Annas Brigaderes lugai “Maija un Paija” (2017.g., režisore Lūcija Ņefēdova), Otfrīda Preislera lugai “Mazā raganiņa” (2017.g., režisors Andris Bolmanis), Ā Alunāna lugai “Seši mazi bundzenieki” (2018.g., režisors Arvīds Matisons), Vladimira Gurkina lugai "Mīlestība un baloži" (2019.g. režisors Arvīds Matisons), Maksima Gorkija lugai “Dibenā” (2019.g. režisors Arvīds Matisons).

Vides objekti
Pasākumu scenogrāfija

Veidojis scenogrāfiju un dekorācijas masu pasākumiem Jelgavā:

Jelgavas dzejas dienām (2012.g., 2013.g.,2014.g., 2015.g., 2016.g., 2017.g., 2018.g. režisore Elīna Apsīte), VIII Latvijas vidējās paaudzes deju svētkiem (2015.g., režisore Elīna Apsīte), Jelgavas un Jelgavas novada skolēnu deju svētkiem “Jelgaviņai azotē” (2015.g., režisore Elīna Apsīte), 19. starptautiskajam ledus skulptūru festivālam “Karnevāls” Jelgavā (2016.g)


Gleznojis sienas gleznojumu Jelgavas dzelzceļa muzejā (2014.g.) un sienas gleznojumus (“Latvijas simtgades dziesma”, “Taures skaņās kad viļņojas gaiss” un “Atbalss”) Jelgavas 4. vidusskolā


Izstādēs piedalās kopš 1982.gada.

Jelgavas Mākslinieku biedrības biedrs kopš 2012.gada.

Apbalvots ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas, Valsts Kultūrkapitāla fonda atzinības rakstiem par pedagoģisko darbu audzēkņu sagatavošanā pasaules bērnu zīmējumu konkursos (2000.g., 2001.g.,2003.g.,2006.g.)

2015.gadā piešķirts Jelgavas pilsētas Goda raksts par ieguldījumu Jelgavas kultūras dzīvē un jaunās paaudzes mākslinieku izglītošanā.



Tālruņa Nr. 29419941

E-oasta adrese: olraits@gmail.com